27. Kāda ir ūdens kopējā cietā forma?
Indikators, kas atspoguļo kopējo cieto vielu saturu ūdenī, ir kopējās cietās vielas, kas ir sadalītas divās daļās: gaistošās kopējās cietās vielas un negaistošās kopējās cietās vielas. Kopējās cietās vielas ietver suspendētās cietās vielas (SS) un izšķīdušās cietās vielas (DS), no kurām katru var arī sīkāk iedalīt gaistošās cietās un negaistošās cietās vielās.
Kopējo cieto vielu mērīšanas metode ir pēc notekūdeņu iztvaicēšanas atlikušās cietās vielas masas mērīšana 103°C ~ 105oC temperatūrā. Žāvēšanas laiks un cieto daļiņu lielums ir saistīts ar izmantoto žāvētāju, taču jebkurā gadījumā žāvēšanas laika ilgums ir jābalsta uz Tas ir balstīts uz pilnīgu ūdens iztvaikošanu ūdens paraugā, līdz masa tiek iegūta. nemainīgs pēc žāvēšanas.
Gaistošās kopējās cietās vielas ir cieto vielu masa, kas samazināta, sadedzinot kopējās cietās vielas augstā temperatūrā 600 oC, tāpēc to sauc arī par svara zudumu sadedzinot, un tas var aptuveni atspoguļot organisko vielu saturu ūdenī. Arī aizdegšanās laiks ir tāds pats kā žāvēšanas laiks, mērot kopējo cieto vielu daudzumu. Tas jādedzina, līdz viss paraugā esošais ogleklis ir iztvaikojis. Pēc sadedzināšanas atlikušā materiāla masa ir nekustīga cietviela, kas pazīstama arī kā pelni, kas var aptuveni atspoguļot neorganisko vielu saturu ūdenī.
28.Kas ir izšķīdušās cietās vielas?
Izšķīdušās cietās vielas sauc arī par filtrējamām vielām. Filtrātu pēc suspendēto daļiņu filtrēšanas iztvaicē un žāvē 103oC ~ 105oC temperatūrā, un nosaka atlikuma materiāla masu, kas ir izšķīdušās cietās vielas. Izšķīdušās cietās vielas ietver neorganiskos sāļus un ūdenī izšķīdinātas organiskās vielas. To var aptuveni aprēķināt, no kopējā cieto vielu daudzuma atņemot suspendēto vielu daudzumu. Kopējā mērvienība ir mg/l.
Ja notekūdeņus pēc uzlabotas attīrīšanas izmanto atkārtoti, to izšķīdušās cietās vielas ir jākontrolē noteiktā diapazonā. Pretējā gadījumā būs zināma nelabvēlīga ietekme neatkarīgi no tā, vai to izmantos apzaļumošanai, tualetes noskalošanai, automašīnu mazgāšanai un citam dažādam ūdenim vai kā rūpniecisko cirkulācijas ūdeni. Būvniecības ministrijas standarts “Dažādu sadzīves ūdeņu ūdens kvalitātes standarts” CJ/T48–1999 nosaka, ka atkārtoti izmantotā ūdens apzaļumošanas un tualetes skalošanai izšķīdušo cietvielu daudzums nedrīkst pārsniegt 1200 mg/l, bet automašīnām atkārtoti izmantotā ūdens izšķīdušās cietās daļiņas. mazgāšana un tīrīšana Nedrīkst pārsniegt 1000 mg/L.
29.Kāds ir ūdens sāļums un sāļums?
Sāļuma saturu ūdenī sauc arī par sāļumu, kas atspoguļo kopējo ūdenī esošo sāļu daudzumu. Kopējā mērvienība ir mg/l. Tā kā visi sāļi ūdenī pastāv jonu veidā, sāls saturs ir dažādu anjonu un katjonu skaita summa ūdenī.
No definīcijas var redzēt, ka ūdenī izšķīdušo cietvielu saturs ir lielāks par sāls saturu, jo izšķīdušās cietās vielas satur arī kādu organisko vielu. Ja organisko vielu saturs ūdenī ir ļoti zems, dažreiz var izmantot izšķīdušās cietās vielas, lai aptuveni aprēķinātu sāls saturu ūdenī.
30.Kāda ir ūdens vadītspēja?
Vadītspēja ir ūdens šķīduma pretestības apgrieztā vērtība, un tās mērvienība ir μs/cm. Dažādi ūdenī šķīstošie sāļi pastāv jonu stāvoklī, un šiem joniem ir spēja vadīt elektrību. Jo vairāk sāļu izšķīdināts ūdenī, jo lielāks ir jonu saturs un lielāka ūdens vadītspēja. Tāpēc atkarībā no vadītspējas tas var netieši attēlot kopējo sāļu daudzumu ūdenī vai ūdenī izšķīdušo cieto vielu saturu.
Svaiga destilēta ūdens vadītspēja ir no 0,5 līdz 2 μs/cm, īpaši tīra ūdens vadītspēja ir mazāka par 0,1 μs/cm, un koncentrēta ūdens vadītspēja, kas tiek izvadīta no mīkstinātā ūdens stacijām, var sasniegt pat tūkstošus μs/cm.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 8. oktobris
